Jurģi 2

Mans blogs ar visiem stāstiņiem un pasakām nu jau kā mēnesi ir pārcēlies uz citu vietu internetā: http://hoffman74.wordpress.com/ . Ja neesi paguvis vēl apskatīt jaunās stāstiņu mājas, tad esi laipni aicināts to darīt. Kāpēc blogs pārcēlās? Jo wordpress vietne piedāvāja labākas statistikas iespējas, kā arī tur bija vairāk iespējas variēt ar saturu - tā kā laipni lūgti ievērtēt.:)

Āāā un vēl - tiem, kas bija pierakstījušies uz jaunumu saņemšanu uz e-pastu - ja gribat šo iespēju saglabāt, tad diemžēl jaunajā bloga vietā ir jāpierakstās vēlreiz. Tas nav grūti, prasa aptuveni 3 minūtes no tavas dzīves:)

Paldies par uzticību:)

Jurģi

Šodien ir Jurģi. Juru diena. Jo mans blogs pārceļas. Turpāk lūdzu visus manus stāstiņus un vēl daudzas citas lietas meklējiet šeit - http://hoffman74.wordpress.com/

Tiekamies jaunajās mājās! :)

sapnīc

Šonakt sapņoju, ka esmu atbraucis uz Latviju paēst zemenes. Un tādi kā sirdsapziņas pārmetumi, ka neesmu to ierakstījis blogā. :)

nu var uzelpot

Special drink @ Bay Moorings today: Mint martini (Gin or vodka, creme de mint, peppermint schnapps)

Atcerieties, kaut kad stāstīju par lecīgo viesmīli? Nu re, šonedēļ, izrādās, viņa mēģināja pārbaudīt ne tikai manu, bet arī pārējo viesmīļu, virtuves un arī galvenās viesmīles pacietību. Cik saprotu, no nākamās nedēļas varu atviegloti uzelpot. Esmu izturējis:)

Par pavisam citu lietu - izrēķināju, ka mēnešbiļete braukāšanai uz darbu man izmaksā lētāk, kā pirkt katru reizi autobusā biļetīti. Tad nu atvēzējos un iegādājos vienu (maksā- 99$ braukšanai par 2 zonām, 79$ vienai zonai). Kad tika pasniegta kartīte, sekoja pārsteigums - izrādās, komplektā ar kartiņu nāk arī speciāls caurspīdīgs bieza celofāna tāds kā maciņs, lai kartīte nenobružājas. Sīkums, bet patīkami (sveiciens Rīgas Satiksmei!!!) :)

canada day

Canada day special drink @ Bay Moorings restaurant: Canada day martini (Gin or Vodka, creme de Cassis, Campari, splash of lemon)

Šodien Kanādai ir dzimšanas diena. Un, loģiski, brīvdiena. Cilvēki jau no paša rīta ir sapirkuši aliņus, izrotājuši auto, mājas un krūtis ar Kanādas karogiem un karodziņiem pošas piknikot vai bbq savos piemājas dārziņos. Praktiski visi veikali un pakalpojumi ir ciet, ja nu vienīgi paši nepieciešamākie ir atvērti. Arī veikali, kafejnīcas un krogi ir izdekorēti ar Kanādas karogiem. Cik runā, vakarā būšot arī salūts.

Pēc tam visi iet pa mājām skatīties Dienvidparku:)

beidzot savā vietā

Special drink @ Bay Moorings today: Tequila Sunrise (Tequila, Orange juice, grenadine)

Esmu palicis ar 15 $ kabatā, bet tas nekas. Jo man ir savs dzīvoklītis. Pirms pāris dienām sasparojos savas vietas meklējumos un sāku staigāt pa ielām un skatīties, kur ir izlikta zīme, ka izīrē apartmentus. Tad zvanu uz norādīto numuru un noskaidroju cenu un noteikumus. Īres mājās šeit ir ļoti stingri noteikumi - prasa aizpildīt speciālu anketu, kurā ir jānorāda visa iespējamā informācija - darba vieta, alga, banka, kurā ir konts, iepriekšējās dzīves vietas, iemesli, kāpēc tā tika pamesta.... utt. Protams, vajag arī references un tiek izvērtēta kredītvēsture. Tātad, ja tu esi jauniņais šai valstī, tad ir ļoti grūti atrast vietu, kur palikt - atliek cerēt uz atsaucīgu mājas menedžeri, kā tas notika manā gadījumā. Mājas menedžere ir sieviete no Moldāvijas, diezgan labi runā krieviski, tāpēc arī viņas attieksme pret iebraucēju no Latvijas bija ļoti pretīmnākoša - nevajadzēja ne references, nedz arī tika pārbaudīta kredītvēsture.

Tā nu es tagad esmu ievācies pilnīgi tukšā 1 bedroom dzīvoklī North Vancouver. Labi, ka menedžere aizdeva matracīti - ir uz kā gulēt. :) Turpmāko nedēļu uzdevums būs apstaigāt vietējos Salvation Army second hand veikalus un sapirkt kaut kādu katlu, krēslu un citu iedzīvi pirmajam laikam. Vismaz skats uz dzīvi daudz saulaināks:)

varavīksne

Photo: http://www.panoramio.com/photo/11639364

special drinks @ Bay Moorings today: Wild Goose Rose wine and Lychee martini (vodka or gin, lychee liqueur, splash of lemon juice)

Šodien, pēc darba braucot mājās, man blakus piesēdās vīrietis - sieviete rozā filca kostīmiņā, paskatījās uz mani teļa acīm, turot rokās spogulīti un ķemmīti, maigā balsī man teica - hey!

Pats par sevi notikums nebūtu nekas ārkārtējs, bet tas notika brīdī, kad braucām pāri augstajam, vecajam un skaistajam Lion's gate tiltam, kas savieno Ziemeļvankūveru ar Vankūveras centrālo daļu, tikko bija nolijis mans pirmais pērkona lietus Kanādā un rietošās saules stari spoži apmirdzēja Vankūveras debeskrāpju līniju. Un pāri visam uz tumšo negaisa mākoņu fona skaidri iezīmējās gandrīz pilns košs varavīksnes loks. Sakritība? Varbūt. :)

kāda laikmeta beigas

Mārketinga un biznesa guru gan pasaulē, gan arī Latvijā aizvien skaļāk un skaļāk runā par masu mediju laikmeta beigām un aizvien pieaugošo divvirziena komunikācijas mediju lomu. Arī ierakstu industrija piedzīvo ļoti lielu krīzi un ir lielu pārmaiņu priekšā patērētāju informācijas ieguves veida un vietu skaita straujā pieauguma vai izmaiņu dēļ. Šobrīd gandrīz vairs nav iespējama situācija, kad rodas jaunas, noturīgas vispasaules mūzikas zvaigznes kā tas notika 50., 60., 70. un 80. gados. Cilvēku uzmanība tiek plosīta gabalu gabalos visnežēlīgakājos veidos un tas izmaksā aizvien dārgāk un dārgāk, tādēļ ierakstu kompānijas izvēlas investēt tā saucamajos vieglās vai ātrās naudas projektos (katru vasaru radiostacijas un deju zāles apceļo vairāki šādi brīnumi). Un tieši tādēļ Popa Karaļa nāve tieši šobrīd simboliski iezīmē viena laikmeta beigu sākumu. Tāpat kā Lehman Brothers finanšu sektorā, tāpat kā GM agonija autoindustrijā, tāpat arī ierasto mēdiju formu izzušana (Times ziņo, ka nākamo 18 mēnešu laikā ASV var palikt bez astoņām no 50 lielākajām dienas avīzēm).

Uz ko tas viss velk? Manuprāt, ar katru nākamo paaudzi mēs visi būsim vēl aizņemtāki, neskatoties uz neskaitāmiem cilvēka ikdienu atvieglojošiem gadžetiem, mēs būsim vēl vientuļāki, par spīti pārapdzīvotībai pilsētās un tukšajiem lauku miestiem, mēs būsim aizvien virspusējāki, kaut arī būsim beiguši daudzas augstas skolas un katru dienu mums kāds lielā rubļa vai $ rausējs bez jebkādas pietātes pret jau esošo piedāvās kaut ko "jaunu", "ekskluzīvu", "nebijušu" ... Vēlreiz atkārtošos, ka šobrīd lielākoties ekonomika un cilvēce tiek ārstēta no nepareizās slimības - domāju, ja tiks sakārtotas prioritātes un cilvēcība, godaprāts, dotā vārda nozīmīgums un patiess garīgums nostāsies pāri cilvēku dzinulim pēc materiāliem labumiem, naudas un citām pseidovērtībām, tad, iespējams, ka daudzas no šodienas problēmām atrisinātos pašas no sevis.

P.S. es ceru, ka šobrīd Popa Karalis beidzot atpūšas vienā mierā. Lai viņam vieglas smiltis. Dažas ikonas vēl ir palikušas starp mums.

līgo Vankūveras stilā

Ko dara latvietis Vankūverā Līgo vakarā pēc darba dienas un pirms nākamās? Paņem vienu 6-paku ar Bowen Island honey brown pale ale aliņu, satiek vēl divus latviešus, izdzer aliņus, uzkož ar šokolādīti, pēc tam noskatās Little Miss Sunshine un tad līgo uz gultu. Jo, izrādās, kanādieši Jāņus nesvin, arī uz ielas dzert aliņu neatļauj, parkos uzturēties pēc 23 nav atļauts, nemaz nerunājot par ugunskuru kurināšanu un desiņu cepšanu. Reāla diskriminācija.

zemenes ar pienu

foto: Edijs Pālens

Gribas īstas Latvijas zemenes ar pienu. eh..

kā Aldis pie brīvpusdienām Kanādā tika.

Pirmais grieķu restorāna paycheck arī nes līdzi pārsteigumu - tikai šoreiz ir samaksāts par 6 stundām vairāk kā vajadzētu. Mājās vēlreiz pārbaudu un salīdzinu ar saviem aprēķiniem, tik tiešām - lādzīgais grieķis ir kļūdījies. Nākamajā dienā speros klāt Mr. Gus (tā sauc grieķu restorāna saimnieku un menedžeri vienā personā) un stāstu, ka paychekā ir kļūda. Nevar būt! - Mr. Gussatraucas un abi dodamies uz biroju pārbaudīt. Kad apskaidroju, ka kļūda ir man par labu grieķis atplaukst kā maija saulīte, bet cipari tik un tā tiek pārbaudīti un pēc tam vienojamies, ka pārmaksātās 6 stundas tiks atvilktas no nākamā paycheka. Viss. Darīts.

Ap pusdienas laiku Mr. Gus pienāk pie manis un saka - kad es vēlos ēst, man vairs nav jāpasūta ēdiens caur restorāna datorsistēmu, vienkārši lai ejot uz virtuvi un prasot ko gribu. Free of charge. always. Un ziņa tiek nodota tālāk galvenajam pavāram, Mr. Gus brālim. Godīgums atmaksājas.

svētdienas rīts

Rīts sākās lieliski. Manu operāciju ar istabiņu maiņu rezultātā viesnīcas administrators bija nokaitināts un sakliedza uz mani tā, ka maz nelikās. Man pat nebija iekšā kliegt pretī. Liekas pēdējo reizi uz mani tā kliedza skolotāja Birzkalne 4. klasē. Pēc tam mani mēģināja noķert ļoti iereibis riteņbraucējs, kuram es mēģināju ieskaidrot, lai labāk iet ar kājām, jo tā būs drošāk. Labi, ka man ar kājām iznāca ātrāk kā viņam ar riteni. Pēc tam atnāca autobuss, kuram pēc saraksta nemaz nebija jābūt un es esmu darbā biku ātrāk. Nu, lieliski takš! :)

tēvu diena

Father's day special drinks @ Bay Moorings: Godfather (Scotch, amareto) and Lychee martini (vodka or gin, lychee liqueur, splash of lemon juice)

Kanādā tēvu dienu svin jūnija trešajā svētdienā. Līdzīgi kā māmiņu diena, tas ir diezgan komercializēts pasākums - gandrīz katrā veikalā var redzēt aicinājumus iegādāties īstas dāvanas tētim, gandrīz no katra skatloga man smaida pretī puikas ar makšķerēm un citiem pribambasiem, kas pieklājas īstiem vīriem un visam pāri uzraksts: Thanks, Dad. Bet tad es sapratu, ka reti kur var redzēt meitas pasakot paldies tētiem. Jo meitas taču neiet skatīties beisbolu, nebrauc copēt un negrillē gaļu. :)

Jācer, ka nākamgad varēšu gan iedzert aliņu kopā ar savu tēti, gan arī savu puiku aizvest copēt tēvu dienā (un ne tikai). Bet šogad apkalpošu svinošos tētus ar ģimenēm savā darbavietā grieķu restorānā Bay Moorings.

sapņu auto atradies

Special drink @ Bay Moorings today: Belini (Belini, peach syrup, peach schnapps, blended with ice)

Mans sapņu auto ir atradies! Nē, nē, nevis atradies, bet tagad es zinu, kā viņu sauc - lielumlielais paldies juraslaivas.lv un mana bloga lasītājam Didzim. Šeit viņa vēstule:

Sveiks!

Tavs sapņu auto ir Nissan Figaro. 1991. gadā par godu Nissan Motor Company

50-gadei izlaists konceptauto 50/60 gadu stilā. 20 000 eksemplāri saražoti.

Lai sapņi piepildās!

www lapa šeit.

Didzis Š

Rīgā

Nu ko, atliek tikai sakrāt kādas 10 ooo naudiņas (man lūdzu to gaiši brūno - topaz mist, starp citu dzimšanas diena man augustā :) ). Vai arī turpināt sapņot...:)

PS citi vāģi, kurus ir vērts vismaz apskatīt (pamielot acis), ir šeit un šeit, un šeit, kā arī šeit.

kā nopirkt vienu pudeli alus @ liqueur store?

Special drink @ Bay Moorings today: Tequila Sunrise (Tequila, Orange juice, grenadine)

Nekā. To nevar izdarīt. Tāda ir valsts politika attiecībā uz alu. Vakar ar savu grieķu restorāna menedžeri (viņu sauc Konstantinas, bet iesauka ir Gus, tā arī viņu visi šeit dēvē) runājām, ka vajadzētu uz vasaru ielikt sortimentā kviešu aliņu. Tad nu viņš lūdz atvest pagaršot kādu pudeli. Tā nu es apgāju vairākus alkohola veikalus, kur man izskaidroja, ka kanāda cenšas ierobežot tādu ātro alus patēriņu - nopirku pudeli - izdzēru uz ielas (starp citu, arī šeit ir aizliegts dzert alkoholu uz ielas, arī, ja mašīnā ir atvērta alkohola pudele, var nākties maksāt lielu sodu). Var nopirkt vienu iepakojumu - 4, 6 vai 12 pudeles. Bet ieiet veikalā un nopirkt vienu pudeli alus 99% gadījumu ir neiespējami izdarīt. Nu neko. Padevos un nopirku 6-paku. Mmmmm, būs beidzot garšīgais aliņš vakarā:)

mieru, tikai mieru!

Special drink @ Bay Moorings today: Grand mimosa (Grand Marnier, Orange juice, sparkling wine)

Nu tā, lai dzīve pārāk salda neliktos man darbā grieķu restorānā viena no viesmīle gadījusies, nu kā lai tā labāk izsakās.. hmmm.. nu, teiksim, ļoti pašapzinīga un varētu pat teikt, lecīga viesmīle. Jau pirmajās piecās darba minūtēs (tas gan bija pirms nedēļas) iznāca saruna drusku augstākos toņos kā vajadzētu. Viņa centās ierādīt man, jauniņajam, kurš šeit notieks toni, bet es uz galvas sev kāpt atļauju līdz zināmai robežai. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka es apzinos, ka esmu jaunā vietā, ka man ir jābūt draudzīgam, ātram, apķērīgam un smagi strādājošam. Un to arī cenšos darīt pēc labākās sirdsapziņas. Taču sodien biju spiests lūgt dežurējošā menedžera palīdzību, lai meitene uzvestos pieklājīgi. Pie tam pie sevis atkārtoju: vecīt, tas tev, lai dzīve neliktos par daudz salda. Mierīgi. Un turpināju viņu apkalpot tikpat veikli un draudzīgi (varbūt par par kripatu vairāk) kā pārējās viesmīles. Saldais ēdiens nāca vakarā, kad pēc industrijas standartiem viesmīļi dalās ar saņemtajām tējas naudām ar bārmeni - pēc dežūrējoša menedžera aizrādījuma man ar akmens cietu seju tika pasniegta mana daļa... :)

Pārbaudījumi turpinās, bet latvieši taču ir sīksta tauta, ne? :)

14. jun

Special drink @ Bay Moorings today: Grand mimosa (Grand Marnier, Orange juice, sparkling wine)

jānoapaļojas

Special drink @ Bay Moorings today: Sapphire Martini (Vodka, Blue curacao)

Es sapratu, ka nu ir laiks apaļoties. Saprast - kas un kā, cik galu galā man izmaksā darbs uz salas, cik es saņemu un vai vispār man šobrīd ir vajadzīga šī vieta (jo esmu spiests atteikt dažas dienas Bay Moorings, jo jābrauc uz otru darbu). Tādēļ vakar drusku pasēdēju un pakalkulēju. Skaitļi ir sausi, cipari nemelo. Man pašam nepatīk skatīties uz lietām tikai no ciparu viedokļa, bet šobrīd savādāk nevaru atļauties. Darbs uz salas prāmju satiksmes dēļ man izmaksā ap 200$ mēnesī un tajās dienās, kad strādāju tur - arī ap 3h dienā pavadu transportā. Un es noapaļojos. Lai arī cik smagi man bija pieņemt šo lēmumu (jauki cilvēki tomēr un lieliska vieta), es šodien uzteicu darbu @ Tuscany restaurant un palikšu strādāt tikai pie grieķa - Bay Moorings restorānā. Visas lietas ir uz labu. Arī šī.

kas ar mani?

Special drink @ Bay Moorings today: Belini (Belini, peach syrup, peach schnapps, blended with ice)

Jāsāk laikam ar to, ka uzmanīgi jāpaskatās spogulī. It kā viss ok. Cik atceros gan no skolas laikiem, gan arī no darbiem Latvijā, arī ar atmiņu man parasti viss ir bijis daudz maz ok. Tad tā tomēr laikam ir vietējā Kanādas tradīcija - maksāt mazāk kā ir norunāts. Ja par Doc Morgans es pasmaidīju par kārtējo izdarīgā menedžmenta gājienu, tad par Tuscany es brīnos. Abās vietās alga man tika aprēķināta pēc stundas likmes, kas bija a par 2$/h mazāka. Nu tik atliek skatīties vai grieķu restorāns sekos pārējo piemēram:)

Acīmredzot mācība ir tikai viena - pārāk daudz neasociēt sevi ar vietu, kur strādāju un uztvert to tikai kā darbu, nevis kā es - savā aizrautībā uztaisīju jaunu vasaras kokteiļu listi, ieteicu vairākas idejas kā labāk organizēt darbu bārā un kā izvietot glāzes un produktus.

Papildus vēl visam es parēķināju, ka pārāk dārgi man izmaksā ceļš līdz salai un ja man Tuscany restorānā tiek maksāts par tiem 2$/h mazāk, tad liekas būs jāmeklē cita vieta vai arī jāiet padoties uz pilnu slodzi grieķim:)

PS Kamēr es te grimstu pārdomās - cilvēki Pitsburgā svin. Es arī nedaudz priecājos līdz.

kā mani globālā banka lokāli uzmeta

Special drink @ Bay Moorings today: mojito*

Tā kā man bija aizdomas, ka šodien es dabūšu savu pirmo paycheck (algas maksājums, no slikti menedžētā kroga Doc Morgans, gods kam gods, algu par divām nostrādātajām pus - dienām tomēr izmaksāja. Mazāk gan kā bija solījuši, ietaupīja aptuveni 17 dolārus. Lai jau tiek, būs menedžmentam prēmijām :)), tāpēc beidzot nolēmu, ka jāatver konts bankā. Pa ceļam uz autobusu patrāpījās globālās bankas HSBC filiāle. Vismaz pazīstams vārds, nodomāju un pie reception sāku stāstīt savu vēlmi. Meitene laikam uzķēra manu akcentu un, nenoklausoties līdz galam, vaicāja vai es esmu students jeb man ir work visa. Ja strādāju - vajagot papīru no darba devēja, ka es patiešām strādāju vai arī ka man ir piedāvāts darbs, savādāk kontu atvērt nevarot. Ja man ir kāda lieta, kas mani momentāli spēj izsist no līdzsvara un saniknot, tas ir stulbi un muļķīgi noteikumi, kas liek cilvēkiem darīt bezjēdzīgas lietas. Kad es interesējos vai ir kāds pamatots iemesls šādiem noteikumiem, meitene paraustīja plecus un teica, ka tādi ir noteikmi, visi tā darot un punkts. Vai es gribot runāt ar menedžeri? Nē, nē, paldies, es labāk iešu. Nu neko darīt, kontu ātri un bez aizķeršanās atvēru nākamajā bankā pa ceļam uz autobusu. Tagad esmu Royal Bank of Canada klients. Pēc tam, autobusā braucot, aizdomājos par to, cik ļoti tomēr mākslīgi laipni un pieklājīgi lielākoties ir cilvēki šeit, jo, kad laipni lūdzu paskaidrot, kāpēc ir šādi noteikumi, bankas meitene sasala kā ūdens spainis marta vakarā. Un, ja nu nošņurcis džeks ar miljonu kabatā, piemēram, vēlētos noguldīt visus savus iekrājumus, bet nestrādā? Tad banka savu muļķīgo noteikumu un ierašas skatīt klientu no cepures dēļ pazaudētu labu klientu. Bet varbūt es kaut ko nesaprotu...

PS Gribat zināt arī konta numuru? ;)

*Bay Moorings - Grieķu restorāns Horseshoe Bay, Vankūveras rietumu daļā, kur es strādāju par bārmeni.

blondīņu ķeramauto

Nav jau gluži mans sapņu auto, bet kaut kas tur ir. Iespējams, ka var nopirkt komplektā ar villu iekš California par ciparu ar 6 nullēm un vismaz divām spiedzošām blondīnēm bikini piedevās:)

darba meklētājiem Kanādā

Šeit būs daži linki, kur meklēt darbu Kanādā:

Lielākais darba meklēšanas portāls: www.workopolis.com

Valsts uzturēts darba meklēšanas portāls: www.jobbank.gc.ca

Tiem, kas meklē darbu viesmīlības industrijā (krogos, viesnīcās, restorānos, resort): raisinjobs.com

Lielākais privāto sludinājumu serveris (var meklēt ne tikai darbu, bet arī dzīvokļus un istabas): craigslist.com

Resumerabbit tavā vietā ievietos tavu cv un aizpildīs visu nepieciešamo informāciju lielākajos darba meklēšanas portālos.

Tiem, kas grib strādāt pie Olimpiādes: vancouver2010.com

CV šeit tiek dēvēts par resume. Vislabākais ir uztaisīt CV un doties apgaitā, tas ir, noskatīt vietu, kur gribi strādāt un sperties iekšā un runāt. Vislabāk, protams ir dabūt kādu atbildīgu personu, bet parasti tik tālu jau netiek. Sūtot CV uz internetā izvietotajiem sludinājumiem vidējā atsaucība uz kanadiešu CV esot ap 20 zvani uz 100 izsūtītajiem cv, bet ne-kanādiešiem ap 6 - 12 atbildes (viena Toronto institūta pētījums).

Ja kādam ir zināmi vēl kādi labi darba meklēšanas serveri, laipni lūgti ierakstīt komentāros.

Veiksmes darba meklējumos!

mūsu paliek vairāk

Latvieši brauc uz Vankūveru. Latvieši brauc uz Kanādu. Mūsu šeit paliek vairāk ar katru dienu. Vakar ieteicu iekārtoties diviem puišiem viesnīcā, kur pats esmu apmeties, par ko gan viesnīcas menedžere smējas, ka būs jānomaina ķīniešu karogs pie viesnīcas durvīm uz Latvijas, bet atlaidi dot liedzās. Nu labi, lai jau viņai tiek.

Šodien mēs vairāki Vankūverā dzīvojošie latvieši satikāmies, lai iedzertu uz Elīnas veselību (viņai beidzot 18!) un sarunas, protams, iegrozījās par darbiem un latviešiem kas vēl atbrauks. Cik ir zināms, tad tuvākajā laikā būšot klāt vēl 4. Āāā un vēl aktuāla problēma ir Jāņu svinēšana. Vankūverā Jāņus nesvin un visas latvietim vulgaris saprotamās un iedzimtās Jāņu svinēšanas lietas esot pat aizliegtas ar likumu - pa nakti parkos atrasties un mežos kempingot aizliegts, alkoholu publiskās vietās lietot aizliegts un lai kurinātu ugunskuru ir jāizņem speciāla atļauja un jāmaksā fee (cik esmu sapratis kanādiešus un viņu arprātīgo baidīšanos par drošību, tad nemaz nebrīnītos, ka tā samaksa iekļauj vienas ugunsdzēsēju brigādes dežūru blakus ugunskura vietai). Parasti Jāņi esot svinēti pie vienas vietējās latvietes Olgas, kura esot aizprecējusies uz Ameriku, līdz ar to izskatās, ka tādu publisku Jāņu šogad nebūs. Nu nekas, gan jau kaut ko izdomāsim. Cerams, ka nelīs:)

pilnmēness

photo:http://ddlive.files.wordpress.com

Nezinu vai tas ir pilnmēness, nogurums vai vienkārši cilvēciska nesavaldība, bet šodien biju liecinieks kā itāļu restoranā saimnieks uz sitienu atlaida labāko viesmīli (to pašu, kurš ieteica mani grieķu restorāna saimniekam). Pie itāļa bija paredzētas kāzu svinības 50 cilvēkiem - liels pasākums. Stundu pirms sākuma visi skrien, kārto glāzes, traukus, ziedus un ēdamos. Trūkst šķīvji, ja gadījumā kāds pasūtīs alu, tad dabūs dzert no kakliņa, jo glāzes arī beigušās... Nedzirdēju par ko Tims (tā sauc to viesmīli) sāka skaļā balsī pa visu restorānu (nē, nē vēl nekas nebija sācies, bija aptuveni stunda līdz atvēršanai) bļaustīties un lietot vairumā f... vārdus. nedzirdēju arī ko viņam atbildēja saimnieks, bet Tima reakcija bija ātra: hei, tad izraksti man čeku par nostrādāto laiku un es tinu maksķeres! Saimnieks mierīgi atbildēja, ka Tims esot brīvs (stundu pirms pasākuma!!!), sazvanīja grāmatvedi, lai izraksta paycheck (tas ir parastais veids kā šeit maksā algu) un pēc tam, liekas, uz sitienu dabūja viesmīli vietā. Pārējie viesmīļi rukāja it kā tas uz viņiem neattiektos, es arī necentos lieki visovivatsja:) Pat Tims bija nedaudz apmulsis, bet pēc 3 minūtēm visiem novēlēja laimīgu palikšanu un prom bija. Neticami, bet kāzas notika, nekādu ČP nebija un visi bija apmierināti. Nu labi- gandrīz visi, jo nevaru galvot par Timu.

Laikam jau tomēr pilnmēness ir pie vainas, jo šodien patiešām vairāk nesavaldības, vairāk rupjību nācās dzirdēt arī grieķu restorānā gan no klientu, gan viesmīļu puses. Tāpēc esiet uzmanīgi, kad iesiet vēlēt - nepieņemiet mirkļa lēmumus, neļaujiet cilvēkiem, kas negrib runāt latviski vai grib pārdot Latviju, tikt pie varas un atcerieties, ka tukša muca tālu skan...(kam bija iespaidīgākā reklāmas kampaņa?)

1 US$ tip

Cik patīkami, ka 35 gadu vecumā man vēl ir iespēja ko piedzīvot pirmo reizi! Ar jaukā Toskānas krodziņa vecākā viesmīļa ieteikumu, apciemoju viena restorāna menedžeri (kuru jau biju apmeklējis iepriekš, bet tad viņš atteica, ka viņam visi darbinieki ir sameklēti) un tiku pieņemts uz pārbaudes laiku grieķu restorānā. Ar sirmu grieķi īpašnieku un menedžeri vienā personā. Un šeit nu es pārliecinājos par ieteikumu spēku - tiku sirsnīgi uzņemts, izrunājāmies kā seni draugi, man tika izrādīts viss restorāns, kas un kā notiek, piekomandēta meitene, lai izskaidro datorlietas (kasi, pasūtījumus, norēķinus un tml). Un jau pēc 3 stundām bija jāapkalpo pirmais klients - diezgan (es pat teiktu - ļoti) pohains amerikānis, kurš gribēja salāpīties ar Jēgermeister. Tāda krogā nebija un viņš (trakais!!!) piekrita uz piparmētru šnabi. Tad arī man tika PIRMĀ dzeramnauda. Pirmais US dolārs. Uzskatu to par labu zīmi. Ierāmēšu un likšu pie sienas, kad būšu nopelnījis pirmo miljonu:)

murdziņš

Šonakt es sapņoju, ka esmu atbraucis atpakaļ uz Latviju un ka ir jāiet vēlēt. Pie vēlēšanu iecirkņiem stāvēja vīri ar šautenēm un lika balsot par Šleseru. Par laimi pamodos.

vēršacs vs sunnyside up

Šodien ēdu savu dienišķo brokastu devu un aizdomājos par to, ka un kāpēc dažādām tautām ir dažādi nosaukumi (es pat teiktu dīvaini) vienādām lietām. Nu, piemērm, mums tā ir parasta, vienkārša vēršacs. Šeit tā tiek dēvēta par saulainā puse uz augšu. Es teiktu, ka ļoti prātīgi. Jo kāda saistība ir vērša acij ar olas dzeltenumu? Cik zinu, tad tās mēdz būt melnas un dažreiz aizlijušas ar asinīm. Bet tas Spānijā. Vai kāds zin, kā tas senais latvietis ir ticis pie vēršacs? Varbūt bijis/dzirdējis kādu angli runājam par bulls-eye un kaut ko pārpratis? Kuram ir blats pie Kursītes?

2 mēneši

Pirms diviem mēnešiem es pirmo reizi spēru kāju uz Kanādas zemes. Ierados šeit cerību spārnots, pilns ar dažādām idejām, ko darīt šeit un kā iedzīvoties, kā nopelnīt. Drusku bija arī bailes un neziņa. Cerēju dabūt darbu vai nu mūzikas menedžmentā vai arī pie Olimpiādes organizēšanas. Šobrīd saprotu, ka tas pagaidām ir tāls mērķis, kurš var realizēties tikai pie izcilas apstāļu sakritības. Šo divu mēnešu laikā spārni ir diezgan apgriezti, idejas ir saskārušās ar realitāti un pats esmu daudz ko pārvērtējis. Tātad divu mēnešu bilance izskatās šāda:

• esmu nakšņojis 5 viesnīcās vai hosteļos, vai moteļos,

• esmu iepazinies ar 4 latviešiem, 3 krieviem, vienu baltkrievu, 1 meksikāni, 1 angli, 1 spāni, 1 brazīlieti un 1 amerikāni. Šis vairāk vai mazāk arī ir manu paziņu loks,

• esmu strādājis 4 dažādās vietās,

• esmu strādājis 9 pus-dienas un 6 pilnas dienas,

• esmu 4 reizes mazgājis veļu,

• emu bijis Sietlā (1x) , Nanaimo Viktorijas salā (1x), Bowen salā (8x), White Rock, plānā bija arī Whistlera, bet laika un finansu apstākļu dēļ atcēlās,

• divas nedēļas esmu mācījies bārmeņu kursos,

• esmu 3 reizes bijis uz pabu vai naktsklubu.

• esmu uzrakstījis 51 ziņu blogā,

• 2 reizes esmu spēlējis golfu,

• esmu izfotogrāfējis 1 un vēl pusi filmiņas,

• šeit esmu redzējis 4 skaistas meitenes,

• esmu izsūtījis vai izdalījis pāri par 200 cv,

• esmu saņēmis 3 atbildes uz izsūtītajiem/izdalītajiem cv,

• esmu uzlabojis angļu valodu,

• esmu sapratis, ka dotos atpakaļ uz Latviju, ja vien kāds piedāvātu darbu kultūras/mākslas /mūzikas menedžmenta jomā, bārmeņa darbu, darbu reklāmā vai vienkārši menedžmentā. Var arī Rīgas Satiksmes vai Lidostas valdē :)

• esmu izdomājis un vizualizējis, kādam būtu jaizskatās viesu namiņam un krodziņam manā īpašumā Rendā, blakus populārajai Jūras laivu laivu nomai (pagaidām gan ideja ir tikai galvā, bet kaut kad ļoti drīz ceru uzlikt arī uz papīra un arī blogā)

Priekā!

ka-tik-kaut-kas-nenotiek

un-mani-neiesūdz-tiesā. Tāpēc labāk uzlikšu uzrakstiņu, ka te ir pakāpiens, ka uz kuģīšu piestātnes jūs pats atbildiet par savu rīcību, ka parka apsaimniekotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kādas rodas atpūšoties parkā. Brīdinājumu un citu uzrakstu kultūra Z-Amerikā ir ļoti izplatīta. Pie katra mazākā sīkuma ir uzraksts. Noteikti jau ziniet par leģendām kļuvušos stāstus par kaķa mazgāšanu veļas mašīnā vai žāvēšanu mikrovilnī un tam sekojošiem tiesas procesiem un ierakstiem lietošanas pamācībās. Uzrakstu ir daudz, vietā un nevietā. Man liekas, ka viņiem neviens nepievērš uzmanību, jo piemēram pie remontdarbiem uz ceļa šeit nepietiek ar vienkāršām brīdinājuma un norādījuma zīmēm par satiksmes organizāciju, te tiek norīkots speciāls cilvēks/-i (parasti vai nu 18 gadīgas meitenes vai sievietes briedumā ap 40- 50, cik esmu novērojis), kuri par vicināšanos ar ceļa zīmi, kurai vienā pusē ir uzraksts SLOW un otrā STOP, saņem 15$ stundā. Jo tas esot arodbiedrības darbs. Cik saprotu tās te ir stipras un patiešām aizstāv savus biedrus un, ja tev ir palaimējies tāda darbā tikt, tad vari cerēt uz samērā labu algu un diezgan labiem sociāliem noteikumiem.

atcerēties jaunību

Vakar pēc darba bija jau vēls, kad atbraucu uz pilsētu un baigi negribējās iet to gabalu līdz viesnīcai, kur pēdējo nedēļu dzīvoju, tāpēc nolēmu palikt vienā no pavisam lētajiem backpackeru hosteļiem, kur jādzīvo 2 vai 4 vienā istabiņā. Man palaimējās pamodināt aizmigušu marokāni. Atvainojos (kā nekā visa nakts būs japavada kopā) un izgāju paēst vakariņas.

Ar tām naktmājām man tāda neskaidrība tāpēc, ka gribu atrast kaut kur uz salas, kur dzīvot, bet pagaidām neizdodas. Esmu izmantojis visu savu šarmu sarunās ar vietējiem, gan ar kolēģiem restorānā, ar to visu man pagaidām tikai sola rītdien kaut ko zināt.

Nu lūk, atgriežos istabiņā, kaimiņš marokānis ir pazudis, istabā tāds troksnis it kā zem mums būtu īru krogs, pilns ar sērojošiem Man.United faniem. Bet man vienalga, atceros jaunību, kad Prāta Vētras pirmsākumos kādā no nakts ierakstiem aizmigu blakus lielajai bass bungai, šis troksnis tagad tāds nieks vien ir... kad esmu jau ierušinājies savā otrajā stāva gultā, atgriežas marokānis un murkšķ kaut ko par trako māju un f...in idiots. Nu jaa, troksnis ir ne pa jokam, es vinjam piekrītu. Tad džeks aizver logu, tam gan es nepiekrītu. Ok, esmu ar mieru gulēt diskotēkā, bet diskotēka kaut kur Gobi tuksnesī gan ir biku par daudz:)

Tā nu džeks nakti pavadīja kņososties un grozoties, bet es pēc kāda laika jau saldi šņācu. No rīta atstāju puisi guļam, bija satinies segās pāri galvai. Dažreiz der tā pamainīt vidi, lai saprastu, ka patiesībā tik traki vēl nav:)

kā savākt miljonu?

varbūt man arī iet uz ielas stūra un sēdēt visu dienu ar plāksnīti:

Es neesmu slinks, arī muļķis neesmu, tikai man vajag vairāk naudas.

vai arī:

Palīdziet man savākt pirmo miljonu!

laiks

Laiks ir mistiska lieta. Mēs nevaram ietekmēt tā ritējumu, bet ar savu attieksmi mēs varam padarīt to ātrāku vai lēnāku. Manuprāt, mūsu laika sajūtas relativitāti vislabāk raksturo joks par to, vai 2 minūtes ir daudz vai maz - tas ir atkarīgs no tā, kurā pusē tualetes durvīm tu esi. Es atceros, bērnībā, skolas brīvlaikā pirmais mēnesis pie vecmāmiņas laukos bez mammas un tēta bija vismaz kādu gadu garš. Gaidot pirmo mīlestību pie kino durvīm, es varēju ar acīm apēst sekunžu rādītāju.

Šodien es sapratu, ka mēs tomēr varam ietekmēt laika ritējumu. Uzņemoties sirdij tīkamus darbus, darot tikai tik daudz, cik patiešām varam izdarīt, ieplānojot tik daudz, lai nebūtu par daudz, mēs liksim laikam ritēt mierīgi un, galvenais, savu gaitu. Un pie reizes ietaupīsim kādu nervu šūnu, tas arī nav mazsvarīgi.

Mums ikdienā ir tik daudz laika zagļu - TV, žurnāli, birokrāti, slinkums vai vienkārši aizmārība, tie liek laikam ritēt ātrāk un ātrāk. Aizbrauc uz neapdzīvotu salu, nu labi, kaut vai uz laukiem un tu sapratīsi, ka daudzas lietas mums nemaz nav vajadzīgas. Visu varenais Mārketings, Naudas vergs to mums ir iestāstījis. Izslēdz TV un velti tās 2 stundas dienā bērniem, ģimenei, savai izglītošanai vai vaļaspriekam. Iedomājieties, cik daudz laika mēs pavadām lasot Privātajā par svešām dzīvēm un pēc tam sūdzamies, ka savējai nav laika? Paskaties apkārt, ievelc elpu un pasaki - man tas viss nav vajadzīgs - un laiks ritēs mierīgi kā upe vasaras beigās. Mierīgi un nepielūdzami.

P.S. Jau divi mēneši kā esmu prom. Kā laiks skrien!

apaļās mājas ideja

Mani apaļās mājas ideja neliek mierā jau sen. Jau kaut kad pagājušo gadu izdomāju šādu māju (var būt arī birojs stilīgiem arhitektiem vai juristiem):

Tātad apaļa, iekārta māja virs upes, ar iespēju pagriezt arī virs zemes. Izmantotie materiāli - stikls, arī koks, karkass laikam no metāla. Komunikācijas pienāk no augšas, pa cauruli. Kā aiziet prom - nu dien nezinu, bet mūsdienās taču visu ko var izdomāt, vai ne?

Nu tad vakar izdomāju vēl vienu apaļo māju:

Ja tai mājai uzliek jumtu un arī apakšā kaut ko piemontē klāt, iznāk tāds citplanētieša smaids (kas, starp citu, varētu būt jauks restorāniņš Daugavas krastā) :

Visas bildes te.

P.S. Arhitektu biroji priekš saviem naudīgajiem klientiem šīs idejas par mazu, bet taisnīgu atlīdzību drīkst piedāvāt realizēšanai dzīvē. Bet tas laikam notiks pēc pāris gadiem, kad jaunievēlētie deputāti būs izveidojuši zināmus uzkrājumus:)

katras balss vērtība

Atcerieties es jums stāstīju par vīriņu Oppal, kas Vankūveras priekšpilsētas Deltas vēlēšanās bija apsteidzis savu konkurenti par 2 balsīm? Nu lūk, balsis ir pārskaitītas. Un vīriņš Oppals ir brīvs. Var iet mājās. Jo, pēc balsu pārskaitīšanas izrādījās, ka neatkarīgā kandidāte Vikija (viņas vārds asociējas tikai ar draisko Vūdija Alena filmu Vikija Kristīne Barselona, bet apskatot viņas bildes asociācija ir tikai viena - nu jūs jau paši atpazīsiet) ir uzvarējusi savu konkurentu ar 32 balsu pārsvaru. Oppals komentējis žurnālistiem, ka esot sarūgtināts un vīlies. Es domāju gan - tas ir gandrīz kā zolējot lielajam uz 60 punktiem palikt...

vasara

Visi gaida vasaru. Kafejnīcu un restorānu īpašnieki gaida, lai būtu vairāk klienti. Es gaidu, lai man būtu vairāk darba foršajā itāļu restorānā. Visi pārējie gaida, lai varētu smuki pasēdēt kafejnīcu un restorānu terasēs un pabaudīt vīnus, kokteiļus un vasaru. Visi gaida vasaru.

pēdējā cerība - sex?

Vai tu būtu gatavs filmēties porno vai pārdot savu ķermeni par naudu? Kādos apstākļos es to darītu? Un kādai jābūt summai, lai cilvēki, kas par to nekad nav domājuši, piekristu uz šādu avantūru? Un vai tas tik tiešām ir pēdējais cerību salmiņš, kad Ziemassvētkos ir atslēgta elektrība, jāsildās, dedzinot nesamaksātos rēķinus istabas vidū atkritumu mucā un mazgājoties darba vietā? Protams, jauki, ka Zakam un Miri viss beidzās laimīgi, jo izrādījās, ka arī pornoaktieri ir cilvēki un palīdz nelaimē nokļuvušajiem un attiecību dzungļos apmaldījušamies (zinu, zinu nav labs stils, bet man patīk) apmulsušiem balodīšiem. Forši, ka Irina Palma savā solīdajā vecumā pārkāpa sev pāri un savāca nepieciešamo summu priekš mazdēla ārstēšanas. Bet liekas, tik skaisti dzīvē parasti nenotiek (mjā, zinu, ka gadījums ar Irinu Palmu ir patiess, paldies). Bet man liekas, ka ar jebkuru lietu, kuru tu (vai es) dari - ja tur nav sirds klāt, neizdosies. Ja par primāro uzstādīsi nopelnīt naudu, tad nekas nesanāks. Tas mani ļoti aizkustināja Mariannas Faitfulas tēlotajā Irinā Palmā - es pat noticēju, ka viņas varonei ir gandarījums par savu darbu. Kas attiecas uz mani, tad varu jūs nomierināt, es tikai filozofēju un šādas iespējas pagaidām neizskatu. Jo pirms porno nāk McDonalds. :)

Ja vien varētu pasaulē katram sameklēt viņam tīkamu darbu. Ja vien katram varētu samaksāt par darbu tik, lai viņš varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi... Ja vien, ja vien, ja vien... to laikam sauc par komunismu? Jeb varbūt paradīzi? :)

karote Morgan darvas Kanādas medus mucā

Slikti menedžētais krogs patiešām ir slikti menedžēts. Doc Morgan. Ar uzpūtīgu īpašnieku, jo viņam ir labākā vieta uz salas un lielākais krogs. Ar sliktiem, neko nedarošiem un tikai tusējošiem vai bezjēdzīgi skrienošiem menedžeriem, kuri nezin, ko nozīmē plānošana, laika menedžments, ko nozīmē pildīt solījumus un ka cilvēki, kas strādā krogā, lai vai kādā statusā tie būtu, vēlas, lai ar viņiem rēķinātos un viņus uztvertu kā cilvēkus. Diemžēl, šeit menedžerim nav laika parunāties par nākamās nedēļas plāniem vairāku dienu garumā, arī solījumus atzvanīt šeit nepilda. Pēc nostrādātām 4 stundām menedžeris var atnākt un pateikt - saimnieks grib ietaupīt biku naudiņas, šodien tavi pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Stulbi. Jāsaka, ka darba līgumus kā tādus laikam viņi šeit, vismaz zemākajā līmenī nepazīst... Nu tajā sestdienā, kad mani pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi, liktenīgi arī biju nokavējis prāmi uz cietzemi. Tā nu vazājos pa salu un ievēroju, ka viens simpātisks itāļu restorāniņš beidzot ir vaļā, ko jau biju noskatījis iepriekš un saimniece rosās pa iekšu. 10 pārdomu sekundes un es speros klāt un klāju vaļā savu ierasto - vai nevajag bārmeni? Vajagot gan. Turpmākās 15 minūtes runājāmies un pēc 20 minūtēm es jau uzsējies priekšautu šiverējos aiz bāra letes. Negribu izklausīties pārāk sajūsmināts un atkal vilties, bet šoreiz man patiešām šī vieta patīk. Ceru jaukajā Toskānas restorānā noturēties vismaz mēnesi un iegūt īstas bārmeņa prasmes un uzlabot angļu valodu. Ak jā - šeit ir visgaršīgākā pica, kādu vien esmu ēdis! Welcome!

P.S. Ja arī doc morgan man tomēr piedāvās kaut ko darīt tur, iešu protams. Uz rīta maiņām. Bet nu jau laikam bez uguntiņas acīs...

par suņiem

Un ne tikai suņiem. Dzīvnieciņi te ir daudz un dažādi. Ir tādi, kuri uzskata, ka viņi te ir saimnieki un cilvēki nelikumīgi ievākušies viņu teritorijā, ir tādi, kas uzskata, ka cilvēks ir viņu saimnieks un maizes devējs.

Pie pirmajiem varētu pieskaitīt lāčus, kuguārus (vai pumas?) un jenotus, arī žurkas un bed bucks (laikam blaktis, pašā sākumā es arī dabūju sajust viņu uzbrukumu). Tiklīdz iestājas nakts tā šie visi saimnieko. Ja esi izbraucis vairākdienu pārgājienā, tad pa nakti visa pārtika ir jāsaliek maisiņos un jāpakar kokā. Neko nedrīkst atstat nenokoptu, lāči bus klāt un rosīsies. Savukārt jenoti esot bieži viesi pat pilsētas privātmāju pagalmos. Savukārt otrie - nu jūs jau paši ziniet, suņi, kaķi un citi zvēri..

Pret suņiem te ir cieņas pilna attieksme. Protams, dažos veikalos nedrīkst ievest suni, un sabiedriskajā transportā drīkst pārvadāt tikai tos suņus, kas pavada aklos (citiem jābūt vai nu būrī vai citādi iepakotiem), bet citādi - cieņpilna attieksme, tāpat kā pret to saimniekiem. Saimnieki savukārt apzinās, ka viņa mīlulim ir dažas nepilnības (viņš ne tikai ēd, bet arī kakā), tāpēc nesā līdz speciālus maisiņus, ar ko savākt mēslus. Ielas un zālāji ir tīri. Katrā ziņā, ejot pa ielu, nav deguns jāieurbj trotuārā un ir iespēja uzsmaidīt pretīmnācējiem.

putra ar aliem

12:20. Esmu uz salas, jaunajā darba vietā. Pagaidām nekas nenotiek. Man parāda to otro bāru, kas būs jāiedarbina. Cik es saprotu no bāriem, tad tas šodien nenotiks (un nenotika arī). Mani sapazīstina ar bārmeni Sonju - man jābūt viņas ēnai. Kamēr vēl nav daudz klientu, viņa izrāda man visus kroga labumus un izskaidro darbības mehānismus. Kamēr stāsta, tikmēr viss skaidrs, kā būs vēlāk... :)

Sonja nosēžas ēst pusdienas. Es tikmēr cīnos ar alus mašīnu un nepamatoti lielo putu daudzumu glāzēs. Kādi 3 -4 klienti pa abiem kroga stāviem. Viss mierīgi.

Ap 4 nomainās bārmene, Sonjas vietā nāk Heilija, strādā šeit jau 18 gadus. Zin, ko dara. Nomainās arī viesmīles un publika. Un tad vienā brīdī kā panesās... (kā tai anekdotē par bruņurupučiem ZOO un viņu lēnīgo kopēju). Viens pasūtījums pēc otra. Pie letes sēž bāra īpašnieks, blakus menedžere, es esmu atstāts viens, pienāk 2 meitenes un palūdz dzērienu karti. Mums lūdzu... mmmm.. vienu Vodka Paralyzer un..... vēl.. vienu Tequila Paralyzer. Tajā brīdi es zinu tikai to, neatceros NEVIENU kokteiļa recepti. Paldies Dievam, man talkā ar padomu nāk viena no vecākā gadagājuma oficiantēm un pasaka priekšā sastāvdaļas. Pēc skata un konsistences kokteilis iznāk krietni savādāks kā tie, ko jaucām bārmeņu skolā. Vaicāju meitenem vai ir labs - jā esot ļoti labs. Pie sevis klusi nopūšos.

Katra jaunā oficiante grib zināt no kurienes es esmu, atkal putrojas ar manu vārdu, es savukārt putrojos ar aliem, uzskatu, ka esam kviti.

Nu tad kā smejies - Strawberry Margarita, kaut kāds kokteilis ar tumšo rumu, kas nav dzērienu kartē, bet tiek nosauktas sastāvdaļas (puisis pēc tam teica, ka manis uzjauktais esot bijis viens no labākajiem, kādu viņš ir dzēris. Viņš jau nezin, ka man nav pieredzes kā ekonomēt uz sastāvdaļām:)), tad Cosmo, Martini... Nu tā. Man patīk. Laikam jau arī menedžerim patīk, jo rīt atkal jābūt uz 12. Būšot daudz ko darīt.

P.S. Esmu pie vietas. Nedaudz ārā no centra, bet visādi citādi ok.

darbs Olimpiādē

Diena iesākās lēnām. Vispirms savācu mantas un nodevu hostelī glabāties. Pats paliku ar vienu mazo mugursomiņu, īsti nezinot, kur vakarā palikšu. Patiesību sakot, joprojām vēl nezinu. Braukšu uz Vankūveras centru un mēģināšu tur kaut ko atrast lētu (idejas ir), jo uz salas pagaidām neizdevās neko atrast. Tad gāju uz to Olimpiādes ēdināšanas uzņēmuma interviju. Laiks drusku spiež, ja gribu laicīgi tikt darbā, tad man jau pēc pusstundas vajadzētu būt autobusa pieturā.

Tieši 10 jauka meitene ar izteiktu angļu izrunu mani ieaicina iekšā, es mēģinu pielīst, ka man tas akcents patīk. Laikam izdevās, jo meitene atplaukst un mūsu saruna turpinās gan par eirovīziju, gan laikapstākļiem. :) Laikam biju gana pārliecinošs, jo pēc vairākiem jautājumiem par to, ko esmu darījis viesmīlības industrijā un nelielas lomu spēles par sliktu ēdienu un atjautīgu, bet pretīmnākošu apkalpotāju, man tiek paziņots, ka esmu izraudzīts darbam apkalpojošā sfērā Olimpiādē nākamgad. Man fiksi jaejot aizpildīt akreditāciju, nofotogrāfēties un tad jau būs jāgaida viņu epasts pēc kāda mēneša ar konkrētāku info.

Diena sākusies lieliski.

pirmais darbs uz salas!

No rīta viesnīcas menedžeris pateica, ka vairāk nevar dot labo cenu istabiņai, viņam esot īpašnieki aizlieguši dot da jebkādas atlaides. Nu neko - sadrūmis gāju ielās gan meklēt citu, jaunu un lētu apmešanās vietu, gan arī turpināt bezcerīgi smaidīt, klausīties tekstus, ka šobrīd nav vakanču un dalīt savus cv pa krogiem... Kad ap plkst 15, nesekmīgo meklējumu ietekmēts, garīgais bija nokrities vismaz 100 grādus zem nulles, saņēmu zvanu :

- Hei! Vai Aldis? Te tev zvana... (liktenīgi uz brīdi pazūd sakari. Vispār nezinu, vai tā ir konkrētā telefona vaina vai tādi ir sakari, bet šāda problēma mani piemeklē visai bieži). Vai tu joprojām gribi strādāt pie mums uz salas? Tad rīt 12 esi klāt!

- Cool! Būšu!

-Tev nebūs jāstrādā galvenajā bārā, tev būs jaiekārto jauns, otrais bārs. Domāju sākumam tas būs ļoti labi. Vai derēs?

-Protams! Rīt būšu klāt!

-Cool! Gaidīšu! Pī-pī-pī...

Un tikai tad es saprotu, ka nu man ir jāsameklē kur dzīvot uz salas. Un vispār, kurš no abiem krogiem, kur iedevu cv, tas bija? F..k!

Mieru, tikai mieru. Man ir gandrīz 20 stundas, lai to noskaidrotu. Tagad jāpabeidz pusdienu suši gabaliņš un zaļā tēja, jaieelpo svaigs gaiss un jāapdomā varianti.

Ideju atzvanīt un mēģināt aplinkus uzzināt, kurš krogs tas ir, atliku uz vēlāku laiku. Vispirms pavaicāju googles tanei, vai viņa nezin abu krogu telefona numurus. Hmmm, nesakrīt, kaut gan Doc Morgan izskatījās tuvāk. Nolēmu pavaicāt vēlreiz G-Tantei, vai viņa gadījumā nezin, kam pieder numuriņš, no kura man zvanīja. Alelujah, zin gan. Tik tiešām, tas ir tas pats, ne pārāk labi menedžētais Doc Morgan... :)

Tagad tikai atliek atrisināt dzīvošanas jautājumu, jo no Vankūveras centra katru dienu ceļot turp un atpakaļ sanāks pārāk sālīti (ap 14$) un neizdevīgi laika ziņā arī. Pēdējais prāmis no salas uz lielo zemi atiet 21:00. Nu bet tas rītdienai ko domāt. Tas vēl tālu. Un paldies par pirmo iespēju:)

A iz nashevo okoshka tolko ulica mnemnoshko...

Vairāki cilvēki man ir vaicājuši - kur es dzīvoju. Tagad atbildu: St. Clair Hotel. Tas ir jauks, mīlīgs, varētu teikt studentu vai jauniešu hostelis Vankūveras centrā. Varu tikai ieteikt šo vietu jebkuram, kas brauc uz Vankūveru. Ja piestājat, pasveiciniet menedžeri Hansu Beckeru no manis:)

Pateicoties ļoti viesmīlīgam menedžerim, viesi šeit jūtas kā mājās. Un prom nebrauc. Un arī cenas ir ļoti labas, ja salīdzina ar citu viesnīcu cenām. Man vēl tika iedota papildus atlaide, jo es palīdzēju menedžerim savest kārtībā viņa āboļkompīti. Bet liekas, šī ir pēdējā nedēļa, kad es te dzīvoju, jo sākas tūrisma sezona un istabām centrā tiek paaugstinātas cenas.

Lūk šeit es dzīvoju un šī ir mana istabiņa. Dušas un tualetes uz visiem kopīgas katrā stāvā. Ir ledusskapis, arī katrā stāvā un mikrovilnis. Ir arī bezvadu internets, bet tas ir ļoti švaks. Ja nu gadījumā jums ķer blakus viesnīciņas internetu (Urban Hide-away, starp citu arī ļoti jauka viesnīca, taču gandrīz 2x dārgāka), tad izmantojiet paroli hideaway. Viņiem ir ātrāks. :)

Un šāds ir skats pa logu.

Recepcija ir vieta, kur parasti ļaudis savācas un sarunājas. Vīriņš pa labi ir Kīts, dzimis Ontario, audzis USA, tagad dzīvo šeit jau 3,5 gadus, runā apmēram 600 vārdus minūtē un smej pēc katra teikuma. Optimisma iemiesojums. Pateicoties viņam es arī dabūju tos gadījuma darbiņus, viņš aizlika labu vārdu par mani savam brigādes vadītājam.

Gaitenis. Vispār viesnīciņā nav īpaši laba skaņas izolācija un arī kāpnes ir no koka, kas ļoti čīkst, tāpēc cilvēkiem ar trauslāku miegu varētu būt diezgan pagrūti. Bet es jau guļu kā lācis. Man netraucē:)

Nu un nedaudz kartes.

P.S. Protams, kā visu ZAmerikā, arī šo burvīgo vietu varot nopirkt. Cena esot tikai aptuveni 4 miljoni Kanādas $.