3 arī pie mums

Nu tā. Mazie nešpetnie vīrusiņi ir klāt. Šodien avīzē lasu, ka Vankūveras apkārtnē ir apstiprināti 3 gadījumi, kad cilvēki ir inficējušies ar cūku/mexikas/H1N1 vīrusa gripu. Visi saslimušie esot tikko atgriezušies no Meksikas. Tomēr avīze mierina lasītājus un saka, ka nav iemesla uztraukumam, ja tiek ievērtoa personīgā higiēna - pietiekoši bieži mazgātas rokas, bez vajadzības neuzturās sabiedriskās vietās, kā arī izvairās no kontaktiem ar cilvēkiem, kuri ir nesen atgriezušies no Meksikas. Slimības simptomi esot līdzīgi parastai vīrusu saslimšanai - apetītes zudums, klepus, iesnas, drudzis. Tomēr, neskatoties uz šo ziņu, īpašu uztraukumu kanadiešos neesmu novērojis, tāpat arī nevienu ar sejas masku. Kanādas veselības ierēdņi uzsver, ka neesot īpašas nepieciešamības nēsāt sejas maskas, kādas parasti redzam TV vai presē, ilustrējot šo ziņu, jo tās reālu aizsardzību nedod.

Manu ikdienas ēdienkarti vīruss gan ir nedaudz pamainījis, jo pārsvarā augļi, ko ēdu brokastīs, tiek importēti no Meksikas. Tā nu es šobrīd esmu atteicies no mango (kuri man ļoti garšo!) un citām Meksikas precēm.

Meksikas ekonomikai šī gripa, izskatās, iecirtīs pamatīgu robu jau tā grūtajos laikos - Honda ir aizliegusi saviem darbiniekiem doties jebkādos biznesa braucienos un plānojot evakuēt darbiniekus no slimības skartajiem reģioniem. Līdzīgi plānojot rīkoties arī Samsung un LG. Savukārt Times raksta, ka cūku gripa ir sākusies amerikāņu kompānijai piederošā cūku fermā.

P.S. Hokeja trakums turpinās - gan Latvijā, gan Kanādā. Man iznāk dubulta slodze - Vancouver Canuks ar uzvaru šodien atsāka otro kārtu play-off mačos pret Čikāgas Blackhawks. Tas vakaros, kad nav bārmeņu skolas nodarbību. Bet no rītiem - nu jau ierastā interneta kafejnīca un pārsteidzoši labais Latvijas izlases sniegums! :)

transports, mobilitāte un nedaudz politikas

Pamēģiniet aizsiet acis un nokļūt, piemēram, no Zasulauka līdz Purvciemam neko neredzot, paļaujoties tikai uz dzirdi, tausti un citām maņām. Nedomāju, ka tālu tiksiet. Redz, Vankūverā ļoti tiek piedomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - vienalga, lai tie būtu akli vai ratiņkrēslos vai kā savādāk ierobežoti. Piemēram, tāds sīkums: kad pieturā pienāk sabiedriskais transports, tad tā maršruta numurs un virziens tiek nosaukts pa speciāli ierīkotu skaļrunīti pie priekšējām durvīm brīdī, kad tās atveras (Rīgas Satiksmei ar visiem daudztūkstošu top-menedžeriem līdz šim ir tik pat tālu kā Latvijas kosmiskajai misijai uz Mēnesi). Pīkstošie luksofori ir katrā krustojumā un ne tikai centrā. Nemaz nerunājot par tādām elementārām lietām kā uzbrauktuvēm, nobrauktuvēm un speciālām ratiņkrēslu vietām ar visu iekārtojumu sabiedriskajā transportā. Tāpēc šeit cilvēki ratiņkrēslos uz ielas nav retums.

Pa lielam tas ir tikai labi padarīta darba un profesionalitātes jautājums. Ja cilvēki, kuri plāno Rīgas attīstību un kuri vada Rīgas Satiksmi, mēģinātu kādreiz plānojot arī iziet no kabinetiem un paskatīties situāciju reālā dzīvē un izdarītu kaut vai par 25% vairāk, nekā šobrīd - ķeksīša pēc, lai var atskaitīties un lai neatlaiž, tad es domāju Rīga būtu cilvēkiem draudzīgāka. Un varbūt tajās daudztūkstošu valdēs jāieliek kāds invalīdu biedrības pārstāvis? Bet lielākā problēma, manuprāt, ir skaidras vīzijas un stratēģijas neesamība gan Rīgas Satiksmē, gan Rīgas Domē, gan arī Latvijas Valstī kopumā. Iespējams, arī tāpēc cilvēki iet uz darbu, skaitās darbā, atsēž savas stundas, saņem kaut kādu naudiņu un sūkstās par slikto dzīvi. Vakar savā blogā Zigurs Zaķis publicēja domu, kuru man likās varētu piemērot arī šeit: "Google: kompānija, kas rīkojas vienu (vai pāris) līmeņus dziļāk nekā "tikai" stratēģijas līmenī. Google darbības pamatā ir ļoti skaidri definēti pamatprincipi un vērtības gan biznesā, gan marketingā, gan produktu radīšanā. Tie nosaka viņu rīcību un lēmumus. Un stratēģija pakļaujas vai var tikt mainīta, lai piepildītu šos pamatprincipus."

Kuras ir Latvijas Valsts un Rīgas Domes pamatvērtības? Kāda ir Rīgas Satiksmes stratēģija (iespējams, ka RS ir skaisti uzrakstīta vīzija un darbības stratēģija - bla bla par pasažieru prioritātēm un cilvēku pirmajā vietā, bet vai tas uzrakstītais kaut vienā vietā Latvijā tiek realizēts dzīvē? parasti šādas lietas ir tikai tāpēc, ka kādam tā vajag)? Vai atkal nokāst piķi kādā trolejbusu konkursā? Vai esot pie siles strēbt cik var un dalīties ar draugiem, nerēķinoties ar sekām? Nedomāju gan, ka ar šādu attieksmi Latvija jebkad nostāsies uz kājām. Ir jāmaina attieksme, domāšana un jātur augsti ētikas principi, pie kam - jāsāk katram ar sevi.

Uffff...

Ufff.. tik sen neesmu mācījies, ka esmu pagalam saguris. Kādas 3 - 4 stundas no rīta kokteiļu un tilpumu mācīšanās, vakarā - no 6 līdz 10 nākošā nodarbība. Galva galīgi atradusi kaut ko iegaumēt un atcerēties. Bet paskatoties un pārējo kursabiedru veikumu, secināju , ka es tāds neesmu vienīgais. Kas priecē. Toties tagad es zinu kāda atšķirība ir starp sauso, slapjo un extra sauso martini un ka James Bonds patiesībā nedzer pareizi sagatavotu martini. :)

Nedēļas nogalē atkal sola labu laiku - tāpēc mēģināšu būt interaktīvs, piedāvājot savdabīgu Lielā Vakara 1:1 - vai jūs labāk gribētu redzēt stāstiņus no Viktorijas salas dzīves vai varbūt tomēr šo to no izbrauciena pa kalniem, piemēram, Whistler pilsētiņas (mēģināšu iekārdināt, tur nākamgad notiks daļa no olimpisko spēļu sacensībām)?

Fine Art Bartending

Tā kā ir izdalīta tonna ar cv un apstaigāta puse no centra krogiem, bet darba kā nav, tā nav - sāku domāt, kur slēpjas problēma. Parunājoties ar vietējiem un palasot citu atsauksmes, blogus un komentārus dažados interneta resursos, nonācu pie secinājuma, ka kanādieši mīl kanādiešu izglītības papīrus, kanādas pieredzi un kanādas references. Tāpēc šodien pieteicos uz 2 nedēļu ilgiem bārmeņa kursiem, kur man iemācīšot strādāt bārā, pārzināt viskijus (hmmm, eto mi uže prohodiļi:)), džinus, šņabjus, vīnus utt., kā arī tikt galā ar iereibušiem klientiem un bāra saimniecību. Izklausās jau jauki. Kā būs praksē - vēlāk. Tikai viena lieta. Kamēr man bija bārā jānopērk aliņš, es īsti pat nepievērsu uzmanību viņu jocīgajiem tilpumiem, bet tagad, kad man saka: sajauc 1½ oz Kanādiešu viskiju (ko viņi te nezkādēļ sauc par Rye) ar ¼ oz saldo vermutu un ¼ oz sauso vermutu, tad gan biku jāpadomā... Vienīgais, žēl , ka jājauc krāsaini šķidrumi, nevis reāla manta. Gribētos jau pagaršot, ko tad esmu uztaisījis:)

Pēc 2 nedēļām eksāmens un pirmais Kānādas izglītības papīrs rokā. Cerams, nebūs veltīgi un vismaz, atbraucot atpakaļ, varēšu pie Bikšus vai Mielavēna pieteikties:)

PS Vai Zviedrijas vēstniecība vēl vietā?:)

white rock

Svētdiena. Pamodos pusastoņos (kas varētu būt biku par agru, ņemot vērā, ka atsaucos nesen iepazīta baltkrieva uzaicinājumam pievienoties viņa kompānijai uz pasēdēšanu 50-to gadu stilā klubā Pat's Pub, kas atrodas uz East Hastings, netālu no chinatown). Diena solījās būt skaista, tāpēc pēc neilga laiciņa izdomāju doties uz ASV pusi - atpūtnieku pilsētiņu White Rock.

Internetā izchekoju autobusu sarakstus un seko pirmais pārsteigums - izrādās White Rock ir iekļauta Vankūveras transporta sistēmā un uz turieni iet tādi kā piepilsētas autobusi. Un biļetes cena - 2.50$ par stundu piecpadsmit braucienu expreša autobusā. Tā, šeit laikam ir jāizdara neliela atkāpe - pastāstīšu par Vankūveras satiksmes shēmu. Visa Vankūvera ir sadalīta 3 zonās - pirmā zona darbadienās līdz 6.30 vakarā maksā 2,50$, otrā - 3,75 un trešā - 5$. Pēc 6.30 vakarā sestdienās, svētdienās un brīvdienās visas zonas maksā vienādi - 2,50$, pie kam visi transporti - autobusi (arī trolejbusi), debesu vilciens un jūras autobuss (par to citu reizi) ir saslēgti vienotā transporta sistēmā un parasti arī savienojumos uz nākamo transportu nav ilgi jāgaida. Vēl - Vankūverā ļoti domā par riteņbraucējiem un tie savus braucamos var pārvadāt sabiedriskajā transportā par brīvu, kā arī autobusiem un trolejbusiem priekšā ir speciāli turētāji, kur var uzkabināt 2 velosipēdus (sveiciens Rīgas Satiksmei - joprojām nevaru saprast viņu pasivitāti saistībā ar 22. autobusa bagāžas lietu. Būtu uzreiz noreaģējuši un atcēluši to maksu un miers. Nē, jaizdomā noteikumi pēc iespējas sarežģītāki un neizdevīgāki pasažieriem. Vai tiešām grūti sameklēt labus menedžerus par Bemhema atalgojumu? Visi taču vēl nav aizbraukuši prom uz ārzemēm:)). Savukārt maršruta plānošanas lapa ir ģeniāla - viss ir vienkārši un intuitīvi saprotams, tiek parādīts gan maršruts, gan visādi iespējamie atiešanas, pienākšanas, ceļošanas ilguma laiki, brauciena cena, savienojumi utt.

Starp citu, cik maksā svētdienā no Rīgas centra aizbraukt, piemēram līdz Saulkrastiem? Un vai transports turp un atpakaļ kursē vismaz reizi pusstundā?

Ā, nu un kā White Rock? Bildes runā labāk kā jebkurš stāstnieks. :)

GO CANUCKS GO

Vankūveras Canuks esot tik stipri, ka varot cerēt atkal uz Stenlija kausu. Pilsētā tik tiešām ir hokeja trakums un hokeja pavasaris. Gandrīz katram otrajam autobusam tai vietā, kur elektroniski izgaismojas maršruta numurs, tas mainās ar saukli GO CANUCKS GO! Pēc uzvarētajām spēlēm pilsētā auto taures skan it kā Latvijas izlase būtu otrreiz uzvarējusi Krieviju. Gandrīz katrs bistro un krodziņš ir rotājies ar Canucks simboliku. Īpašā cieņā esot viens krogs, kurš uzsauc bezmaksas alu ikreiz, kad Alex Burrows iemet. Jo šajās play-off cīņās viņš ir īpaši rezultatīvs. Arī es sarunās par hokeju par Canuks saku - mūsējie. :)

Ak jā, ir sācies pasaules čempionāts? Kanāda uzvarēja baltkrievus? Who cares.. tur tāpat aizbrauca tikai tie, kas beiguši cīņas par Stenlija kausu:)

PS Vai kāds zin pa kuru kanālu šorīt Vankūverā rādīs LAT - USA maču?

bezmaksas īre

Man palielam neko nevajag. Jo visu var dabūt par brīvu (nu gandrīz visu). Kā? Nopērc, lieto tad, kad tev vajag un 15 vai 30 dienu laikā nes atpakaļ. Vienkārši. Because we want free faster*. Vajag ieskannēt filmiņu? Vai Jūs , ser, vēlētos samaksāt ~30$ dolārus vai vēlaties to izdarīt pats un par brīvu? Protams, es vēlos par brīvu! Nu tad nopērciet lūdzu šo lielisko Epson V500 Photo skaneri, varat lietot 15 dienas un, ja vairs viņu nevēlaties - nesiet atpakaļ.

Nopērc mobilo telefonu, pēc 5 dienu lietošanas saproti , ka tev viņš riebjas - nes atpakaļ. Atdot atpakaļ var jebko. Drēbes (bet - jabūt birkām klāt), pārtiku (jābūt oriģinālajā iepakojumā), tehniku, zāles - visu. To es saucu par patērētāju aizsardzību. Jo bikses patiešām novērtēt var tikai mājās, telefona lietošanas ērtumu un praktiskumu - tikai lietojot, tāpat būs ar TV un citu aparatūru. Hmmm... laikam ar auto šitā štelle neies cauri. :)

Šodien, kad nesu atpakaļ nodot to skanneri hosteļa menedžeris man nopakaļ smejoties sauca: you cunning fox, you're cheating!, kam kā parasti sekoja labas dienas novēlējumi.

* viena veikalu ķēdes (līdzīgs Drogas) reklāmas sauklis.

pirmā filmiņa kanādā

Kādas 2 nedēļas nemaz negribējās ņemt lielo kameru rokās. Tad vienu dienu tik ļoti spīdēja saule un tik ļoti ziedēja ķirši, un cilvēki zumēja kā bites ķiršu dārzos... Nu, kas iznāca - tas redzams šajās bildēs. Uzreiz gan jāpiebilst, ka visa kolekcija ir redzama šeit.

beidzot salāti :)

Tā, beidzot nopirku salātus. Apnikuši jau tie burritos, wrap un

sushi.. Uzgāju tirgū stendiņu, kur tirgo uz svaru visādus salātus,

tomātus, citus zaļumus un arī biezpienu!!! Tad nu nopirku vienu

trauciņu ar viskautko un ar kāru muti tagad sukāju iekšā.

debesu vilciens

Ērtākais un ātrākais transporta līdzeklis, lai nokļūtu Vankūveras centrā tiem, kas dzīvo Burnaby, New Vestminster, Surrey un Coquitlam ir ātrais vilciens, saukts SkyTrain. Kaut kad rudenī(paldies Olimpiādei!) tiks atklāta vēl viena līnija uz Richmondu un lidostu. Pašu Vankūveras iedzīvotāju vidū šīs jaunās līnijas būve tika uztverta neviennozīmīgi - regulāri tika slēgtas ielas, pat dažas galvenās transporta maģistrāles, kaut arī pieeja veikaliem, krogiem un citiem biznesiem uz šīm ielām netika liegta, tomēr savā ziņā šīs ielas uz laiku kļuva "mirušas" un arī biznesi apstājās.

Šie vilcieniņi ir diezgan viltīga štelle - nezinu gan kā tie tiek vadīti, bet tiem nav vadītāja. Tas gan brauc, gan apstājas, gan arī atver un aizver durvis automātiski. Piekam - ja kāds aiztur durvis un neļauj aizvērties, tad vilcieniņš tālāk nebrauc. Bet tā gan nedariet, jo tas ir likumpārkāpums:)

Bet ironiskākā lieta - šī debesu vilciena galastacija Vankūveras centrā ir pazemē.

ķirši zied

Ķirši zied
Meitenes pošas uz balli

Dzīve tikai sākas

ehh...

Šeit Kanādā ļoti izplatīta lieta ir dzīvošana vairākiem kopā vienā dzīvoklī, t.s. room mates. Tā kā dzīvokli par sakarīgu cenu dabūt ir ļoti grūti, sāku meklēt šādu variantu. Apskatīju daudz un dažādus, bet viens iepatikās ļoti. Ar šitādu te skatu pa logu un vēl terasi piedevām! :)

Bet nu, kā saka, varbūt arī man kādreiz noveiksies... Saimnieks izvēlējās citu room-mati...

esiet uzmanīgi!

Braucu ar trolejbusu. ir jau diezgan pavēls, ap 8 vakarā. Ir jau patumšs un braucēju arī nav daudz. Troļļuks piestāj pie pieturas, kur netālu tiek veikti remontdarbi, tāpēc ir spiests apstāties nedaudz atstatus no trotuāra. Vadītājs, pirms atver durvis, sauc salonā - Esiet uzmanīgi un skatieties, kur lieciet kāju! Trotuārs ir gabaliņu nostāk!

Jauki.

Nodokļi

Nu nesaprotu kā Kanāda nebankrotē. Te taču nav gandrīz nekādu nodokļu - pārtikai PVN vai nu nav vispār vai arī ir kādi 35 centi uz 6$ rēķinu. Krogos paēd un samaksā savus 6,65$ par burito un 0,33$ nodokļos. Uz tehniku PVN ir laikam 12 vai 13 %. Algai arī nodoklis noteikti nav ap 40%. Iznāk , ka latvieši strādājot par saviem 3-5 Ls/h, nodokļos atdod atpakaļ valstij aptuveni 60-70%. Savukārt, vidējais kanādietis iekš BC, kurš saņem minimālo algu - 8$/h (3,60Ls/h) nodokļos atdod valstij atpakaļ ap 40% - 50% no savas nopelnītās naudiņas. Kas vēl labi - progresīvā ienākuma nodokļa likme, kas mainās no 15% līdz 29%, atkarībā no ienākumiem. Nu jā, Kanādā uzņēmumu peļņas nodoklis ir lielāks - 28%.

Bet tik un tā - ar kuru galu domā mūsu ekonomikas veidotāji? Un vai vispār domā?

mans sapņu auto

Visticamāk tas ir nissan fairlady. neko vairāk nezinu.

pilsēta pazemē

Pa Lieldienām biju Brīvības citadelē - USA, precīzāk kopā ar paziņām apciemojām Sietlu.

Sietla, pilsēta pati par sevi galīgi nav interesanta. Bet interesanta ir tās vēsture. Pēc lielā ugunsgrēka 1889. gadā, kad nodega gandrīz visa pilsēta (un pats interesantākais, ka ugunsdzēsēju šefs, kā parasti tas gadās šādos brīžos , bija devies kaut kur prom uz kāda radinieka kāzām:)) Sietla tika būvēta no jauna. Un gandrīz visa pilsēta tika pacelta otrā stāva līmenī, no kalniem nopludinot miljoniem tonnu dubļu, iepriekš sagatavotās formās gar mājām. Tādējādi visas ielas tika piepildītas ar dubļiem, kam pa virsu tika uzbūvētas jaunās ielas un gājēju ietves. Bet dzīve neesot arī apstājusies bijušajā pirmajā stāvā, kas nu jau skaitījās pagrabs. Līdz kādiem 50-tajiem gadiem šīs teplas tikušas intensīvi izmantotas un pat izīrētas.

Vēl interesanti, ka Sietlā ir atvērts pats pirmais Starbucks. Joprojām strādā un ir mūžīgi pilns. Joprojām ar seno interjeru un, kas pats interesantākais ar tādu pat logotipu, kāds bija šo veikaliņu atverot. Turpat blakus ir tirgus, kur pati saistošākā vieta ir centrālais zivju stends, kur pārdevēji mētā zivis pa gaisu, sasaucas skaļās balsīs un baida jaunas meitenes ar jūras velnu:)

Nu jā, un, protams, Pearl Jam un Nirvana uz katra stūra. Tāpat kā ļoti talantīgi, spējīgi ielas muzikanti.

Lieldienas...

...esot pārdomu laiks. Laikam jau. Nekur nav tik labi kā mājās. Tas patiešām tā ir. Laikam jau to var novertēt tikai svešumā prom esot.

Joprojām dzīvojos pa hosteli, jo, ja negribās dzīvot pagrabā vai chinatown, tad nav viegli sameklēt, kur dzīvot. Piedāvajums ir it kā liels, bet, ja reāli grib ko noīrēt, tad puse atkrīt tāpēc, ka ir krāpnieki, citi atkal ir ļoti sliktā stāvoklī. Esmu atmetis cerības dabūt dzīvokli par sakarīgu cenu, tāpec skatos noīrēt istabiņu. Uzreiz var dabūt tipa pagrabā, kas viņiem šeit ir ļoti izplatīta štelle. Man tas neliekas saprotami. Bet varbūt jaiedzīvojas:)

Kā Obams Hofmanim patraucēja

Garāks lasāmais, kad sanāk laiks: :)

Londonā biju sarunājis palikšanu pie Daces P. Paķeru tax free rumiņu un no Stanstedas iekāpju vilcienā uz Londonu. Ir jau pavēls, tapēc izvēlos vilcienu, jo tas atrāk galā. Līdz pat pašai Londonai neviens nenāk prasīt un/vai pārdot biļeti ( kā tas parasti ir bijis iepriekšējās reizes), es jau sāku cerēt, ka izdosies nobraukt pa zaķi (zinu, ka iepriekšējo reizi biļete maksāja kaut kādus 11 vai 13 poundus), tapec sāku jau cerēt, ka atpelnīšu ciemkukuļa rumiņu. Bet nekā - angļiem arī ir krīze un optimizācija un viņi, viltnieki, sagaida mani stacijā un nelaiž arā, un prasa 19 mārciņas. Es ieplešu acis un saku, ka biju rēķinājies ar 13 un ka daudz vairāk cash man nav. Atdevu visu, kas bija, puisis tik pūta un elsa, bet palaida. Kaut kādi 17 £ laikam. Gandrīz kā jaunības dienās:)

Aizčāpoju uz metro, tur - pēdējais vilciens aizgājis pirms 5 min. Ok, eju uz busiem - jātiek līdz Viktorijas stacijai. Izeju arā no stacijas un kā āmurs pa pieri - visur policija, lidinās helīši, jaunieši , kas kliedz un rīko nekārtības. Pareizi, takš Londonā sākas G8 summit un pats Obams arī ir klāt. Iedomājies, vienā dienā ar mani izdomājis ierasties:) Saprotu , ka šeit jau nu gan autobusi neies, mēģinu kādam taxim paprasīt cik maksās līdz Viktorijai, no kurienes vajadzētu iet busam pie Daces (viņa dzīvo vēl aiz Camden, Besize Parkā), nē, par 25 - 30£ es labāk iešu pats ar kājām uz turieni! :)

Pulkstens jau pusviens naktī, telefons pamazām lādejas arā, tā nu es čāpoju. Čāpo arī šurpu turpu tādi paši spāņu mugursomnieki, angļu bezdarbnieki, vācu mugursomnieki un angļu jaunkundzītes, ka arī ļoooti daudz policijas. Kas arī vieš drošību un galvā iezogas doma - a mož pamēģināt kā kluba žurnālistam uz ielas sagaidīt metro vēršanu vaļā un tad pa taisno uz Gatwick? Pēc kādas stundas smagajā plecu somā katrs garāmejošais ir ielicis pa ķieģelītim un tā ir kļuvusi vismaz 2x smagāka. Neticami , bet uz ielas cilvēku skaits nemazinās, un arī autobusi joprojām nekursē. Esmu nogājis jau vismaz 4 metro pieturas, tikai diemžēl nezinu kurā virzienā, jo karti neiedomājos paņemt, kad vēl stacijas bija vaļā. Šādi tādi pazīstami nosaukumi parādās , bet kurā virzienā eju - nesaprotu. Visi, kam prasu kur varētu būt man vajadzīgā autobusa pietura saka, ka ir tepat, ap sturi. (around the corner) Tā nu es čāpoju ap tiem stūriem, bet nekā:)

Telefons sāk jau māt atvadas, Dace ir atsūtījusi precīzu adresi, es saprotu, ka viss. Vai nu uz ielas, vai jarīkojas. Apturu vēl vienu taxi, īpaši pat necerēdams uz saprātīgu cenu, tomēr nolemju riskēt un prasīt cik maksā līdz tam Belsaizam. Taxists ir lāga vīrs un, ievērtējis manus ķieģeļus somā, nosauc tos pašus 20£ par vismaz 3x tālāku braucienu kā līdz Viktorijai. Nodomāju - paldies Obamam un, ka arī angļiem ekonomika jastimulē un kāpju braukt pie Daces. Tā nu ap pustrijiem esmu laimīgi klāt - kur mani sagaida ne tikai viņa, bet vesela latviešu komūna - arī Uldis, kā arī cita Dace.

Rums Rums, vīns, vīns, čipsi, bulkas, vai vai kas ar mani, kas ar mani? Nu tā sarunas līdz kadiem 6 , acis krīt ciet, dodos uz Gatvick. Pa ceļam angļu brokastu cafe indietis man noplēš 1,75 £ par tēju un 1,75 £ par papīra tējas kruzīti. Laikam jau atcerējās, kā es Goa meģināju nokaulēt 5 rūpijas no krekla:) Vismaz uz Gatwick braucu ar vislētāko vilcienu, jo paprasiju, vai ir kāda lētāka biļete par Gatwick Express gandrīz 20 mārciņām:)

Un tad jau lidmašīna, tādā kā transā kaut kāda paika (lidoju takš ar AIR TRANSat). Ui, cik labi, ka negulēju nakti - gandrīz 9 stundas lidmašīnā ir īsākas par tām trijām no Rīgas:)

Welcome to Canada. Hmmm, teminālī nepamet sajūta, ka mūs ir smalki izjokojuši - reklāmas ir tieši tās pašas, kas Londonā. Ir nelielas aizdomas, ka tomēr esmu atvests atpakaļ:) Bet nē, viss kartībā. Muitas oficieris smieklīgi svarīgs ar 3 dažādu sarkanu krāsu zīmuļiem nežēlīgi ņemas strīpot ļotakā aizpildīto imigrācijas kartīti.

Imigrācijas oficieris ir ļoti laipns un atļaujas pat jokot. Tā man liekas laba zīme un cenšos jokot pretī. Laikam jau izdevās, jo vīzu dabūju. :)

Tad 4 stundas lidostā. Lidmašīna uz Vancouver, 5 stundas. Jūtos kā būtu izlaists caur veļas mašīnu, centrifūgu un tad vēl dodiet nedaudz pagulēt. Bet, protams, ka gultā, nevis krēslā!

Ap 22 pēc vietējā laika esmu hostelī - no izlidošanas ir pagājušas ap 36 stundas. Viss, ko es gribu - padzerties un apēst vieglas vakariņas. Izeju ap stūri pēc tējas un ūdens, un augļiem, tad jau gulēt. Tēja tā arī paliek neizdzerta. Līdz rītam:)

Vancouver BC - finally landed

Īsumā: esmu veiksmīgi Vankūverā, pēc 36 stundu ceļošanas un, var teikt, negulēšanas (gulēšanas visur kur - vilcienā un autobusā, ik pa mirklim baidoties palaist īsto pieturu garām, lidmašīnā, lidostā.... un tik un tā sajūta it ka nav gulēts nemaz). Šodien biju jau ielās un nokārtoju SIN (social insurance number) , kas ļauj sākt meklēt darbu.