laiks

Laiks ir mistiska lieta. Mēs nevaram ietekmēt tā ritējumu, bet ar savu attieksmi mēs varam padarīt to ātrāku vai lēnāku. Manuprāt, mūsu laika sajūtas relativitāti vislabāk raksturo joks par to, vai 2 minūtes ir daudz vai maz - tas ir atkarīgs no tā, kurā pusē tualetes durvīm tu esi. Es atceros, bērnībā, skolas brīvlaikā pirmais mēnesis pie vecmāmiņas laukos bez mammas un tēta bija vismaz kādu gadu garš. Gaidot pirmo mīlestību pie kino durvīm, es varēju ar acīm apēst sekunžu rādītāju.

Šodien es sapratu, ka mēs tomēr varam ietekmēt laika ritējumu. Uzņemoties sirdij tīkamus darbus, darot tikai tik daudz, cik patiešām varam izdarīt, ieplānojot tik daudz, lai nebūtu par daudz, mēs liksim laikam ritēt mierīgi un, galvenais, savu gaitu. Un pie reizes ietaupīsim kādu nervu šūnu, tas arī nav mazsvarīgi.

Mums ikdienā ir tik daudz laika zagļu - TV, žurnāli, birokrāti, slinkums vai vienkārši aizmārība, tie liek laikam ritēt ātrāk un ātrāk. Aizbrauc uz neapdzīvotu salu, nu labi, kaut vai uz laukiem un tu sapratīsi, ka daudzas lietas mums nemaz nav vajadzīgas. Visu varenais Mārketings, Naudas vergs to mums ir iestāstījis. Izslēdz TV un velti tās 2 stundas dienā bērniem, ģimenei, savai izglītošanai vai vaļaspriekam. Iedomājieties, cik daudz laika mēs pavadām lasot Privātajā par svešām dzīvēm un pēc tam sūdzamies, ka savējai nav laika? Paskaties apkārt, ievelc elpu un pasaki - man tas viss nav vajadzīgs - un laiks ritēs mierīgi kā upe vasaras beigās. Mierīgi un nepielūdzami.

P.S. Jau divi mēneši kā esmu prom. Kā laiks skrien!