par suņiem

Un ne tikai suņiem. Dzīvnieciņi te ir daudz un dažādi. Ir tādi, kuri uzskata, ka viņi te ir saimnieki un cilvēki nelikumīgi ievākušies viņu teritorijā, ir tādi, kas uzskata, ka cilvēks ir viņu saimnieks un maizes devējs.

Pie pirmajiem varētu pieskaitīt lāčus, kuguārus (vai pumas?) un jenotus, arī žurkas un bed bucks (laikam blaktis, pašā sākumā es arī dabūju sajust viņu uzbrukumu). Tiklīdz iestājas nakts tā šie visi saimnieko. Ja esi izbraucis vairākdienu pārgājienā, tad pa nakti visa pārtika ir jāsaliek maisiņos un jāpakar kokā. Neko nedrīkst atstat nenokoptu, lāči bus klāt un rosīsies. Savukārt jenoti esot bieži viesi pat pilsētas privātmāju pagalmos. Savukārt otrie - nu jūs jau paši ziniet, suņi, kaķi un citi zvēri..

Pret suņiem te ir cieņas pilna attieksme. Protams, dažos veikalos nedrīkst ievest suni, un sabiedriskajā transportā drīkst pārvadāt tikai tos suņus, kas pavada aklos (citiem jābūt vai nu būrī vai citādi iepakotiem), bet citādi - cieņpilna attieksme, tāpat kā pret to saimniekiem. Saimnieki savukārt apzinās, ka viņa mīlulim ir dažas nepilnības (viņš ne tikai ēd, bet arī kakā), tāpēc nesā līdz speciālus maisiņus, ar ko savākt mēslus. Ielas un zālāji ir tīri. Katrā ziņā, ejot pa ielu, nav deguns jāieurbj trotuārā un ir iespēja uzsmaidīt pretīmnācējiem.