pirmais darbs uz salas!

No rīta viesnīcas menedžeris pateica, ka vairāk nevar dot labo cenu istabiņai, viņam esot īpašnieki aizlieguši dot da jebkādas atlaides. Nu neko - sadrūmis gāju ielās gan meklēt citu, jaunu un lētu apmešanās vietu, gan arī turpināt bezcerīgi smaidīt, klausīties tekstus, ka šobrīd nav vakanču un dalīt savus cv pa krogiem... Kad ap plkst 15, nesekmīgo meklējumu ietekmēts, garīgais bija nokrities vismaz 100 grādus zem nulles, saņēmu zvanu :

- Hei! Vai Aldis? Te tev zvana... (liktenīgi uz brīdi pazūd sakari. Vispār nezinu, vai tā ir konkrētā telefona vaina vai tādi ir sakari, bet šāda problēma mani piemeklē visai bieži). Vai tu joprojām gribi strādāt pie mums uz salas? Tad rīt 12 esi klāt!

- Cool! Būšu!

-Tev nebūs jāstrādā galvenajā bārā, tev būs jaiekārto jauns, otrais bārs. Domāju sākumam tas būs ļoti labi. Vai derēs?

-Protams! Rīt būšu klāt!

-Cool! Gaidīšu! Pī-pī-pī...

Un tikai tad es saprotu, ka nu man ir jāsameklē kur dzīvot uz salas. Un vispār, kurš no abiem krogiem, kur iedevu cv, tas bija? F..k!

Mieru, tikai mieru. Man ir gandrīz 20 stundas, lai to noskaidrotu. Tagad jāpabeidz pusdienu suši gabaliņš un zaļā tēja, jaieelpo svaigs gaiss un jāapdomā varianti.

Ideju atzvanīt un mēģināt aplinkus uzzināt, kurš krogs tas ir, atliku uz vēlāku laiku. Vispirms pavaicāju googles tanei, vai viņa nezin abu krogu telefona numurus. Hmmm, nesakrīt, kaut gan Doc Morgan izskatījās tuvāk. Nolēmu pavaicāt vēlreiz G-Tantei, vai viņa gadījumā nezin, kam pieder numuriņš, no kura man zvanīja. Alelujah, zin gan. Tik tiešām, tas ir tas pats, ne pārāk labi menedžētais Doc Morgan... :)

Tagad tikai atliek atrisināt dzīvošanas jautājumu, jo no Vankūveras centra katru dienu ceļot turp un atpakaļ sanāks pārāk sālīti (ap 14$) un neizdevīgi laika ziņā arī. Pēdējais prāmis no salas uz lielo zemi atiet 21:00. Nu bet tas rītdienai ko domāt. Tas vēl tālu. Un paldies par pirmo iespēju:)